You are here: PEA – Publiskās Enerģijas Alternatīvas / Projekta pamatojums
English
Eesti
Lietuvių
Suomi
Deutsch
Polski
Latviešu
Friday, 15.12.2017

Project management


atene KOM
Julia Külß

Transnational Communications
Georgenstr. 24
10117 Berlin
Fon +49 30.6098990-0
Fax +49 30.6098990-99

www.atenekom.eu

Projekta pamatojums

Fosilās enerģijas avoti – līdztekus atomenerģijai, kurai ilgu laiku ir bijusi dominējoša loma enerģijas ražošanā. Fosilo avotu, piemēram, naftas vai ogļu, izmantošana tādā apjomā, kā tas tiek darīts šobrīd, ir problemātiska to ietekmes uz klimatu un arī ierobežotā daudzuma dēļ. Šis fakts kopā ar pēdējos gados novēroto fosilās enerģijas avotu cenu kāpumu (kas daļēji ir atkarīgs no šo vielu ierobežoto daudzumu) un pieņēmumu, ka šo cenu augstais līmenis saglabāsies un vidējā un ilgtermiņā turpinās pieaugt, veido vispārēju Publiskās Enerģijas Alternatīvu projekta pamatu: no ekonomikas un ekoloģijas viedokļa enerģijas piegādi nav saprātīgi balstīt uz fosilās enerģijas avotiem.

Šajā kontekstā liela loma ir pašvaldībām un vietējām varas instancēm:

Ņemot vērā minēto institūciju ciešo saikni ar iedzīvotājiem, tām ir lieliska iespēja virzīt šo pārmaiņu procesu, mainot enerģijas izmantošanu pašvaldības darbībās (uzņēmumu sektorā).

Tām ir iespēja vadīt izmaiņas iedzīvotāju, uzņēmēju (sabiedriskais sektors) un potenciālo vietējo nozaru vidū.

Vietējā līmenī enerģija tiek izmantota daudzos veidus un pašvaldība ir atbildīga par publisku ar enerģijas piegādi saistītu pakalpojumu nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka attīstības potenciāls pašvaldību līmenī eksistē.

Pašvaldībām ir jāuzņemas atbildība par klimata aizsargāšanu un vietējās enerģijas drošību, kā arī tām ir būtiska loma Kioto protokola mērķu sasniegšanā. Tāpat ir nepieciešamas darbības augstākā politiskā līmenī, taču tām nebūs jēgas, ja netiks nodrošināts atbalsts zemākos līmeņos, ka rezultātā mērķi netiks sasniegti.

Ņemot vērā ne tikai ekoloģiskos, bet arī ekonomiskos jautājumus, pieaugošo izmaksu sekas ir dažādas.

Attiecībā uz pašvaldībām un reģioniem ir secināts, ka tos lielā mērā ietekmēs sabiedriskā sektora pakalpojumu, piemēram, transporta vai siltuma un elektroenerģijas nodrošināšanas cenu kāpums. Pieaugošo izmaksu rezultātā palielinās finansiālais spiediens uz sabiedriskām iestādēm, tādām kā, piemēram, skolas, sporta iestādes vai administratīvās ēkas, kā arī pieaug vietējo saimniecību slogs.

Papildus augstāk minētajam mazajām pilsētām bieži nākas saskarties ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, it īpaši lauku apvidos.